MĀKSLAS DIENAS – IESPĒJA PARĀDĪT PIGU!

Jau vēsturiski „Mākslas dienas” veidotas, lai uzsvērtu radošās un mākslinieciskās daiļrades brīvību. „Mākslas dienu” izpausmes, kas sakņojušās modernismā un tā daudzveidīgajās izpausmēs, vienmēr uzsvaru rod mākslas aktīvismā.​

​

Kas ir māksla? Arods vai brīva uzskatu paušana? Mākslinieks ir brīvs sludināt skaistumu, nāvi, prieku, un tās sajūtas, kas viņam rūp. Vai mākslinieks ir tikai marionete, ko uztur un nodrošina sponsori, kas nosaka darbības virzienus mākslā? Vai mākslinieks var atbrīvoties no stilistiskā un finansiālā diktāta?

Jau izsenis Latvijā sponsoru – gaumes veicinātāju lomu pārmantojuši vadoņa kulta stiprinātāji, nacionālkomunisti, sorosieši – sociālisti un visbeidzot – jaunā nacionālmietpilsoņu stila paudēji, katrs kā sava sociuma sludinātājs.
Bet māksliniekā ir vēlme sajust, ka pats ir jaunas pasaules, virziena vai viedokļa radītājs. Brīvība no ārpasaules uzstādījumiem rada māksliniekā eiforisko prieku, kas paver daiļrades „portālu”.​

Finansētāja virsuzdevums - kontrole pār produktu, kas tiek radīts. Katra gaumes veicinātāju paaudze arvien striktāk nosaka ierobežojumus māksliniekam. Noplicinātās radošās bāzes, plaša mēroga stilistiski daudzveidīgas mākslas iegādes neesamība, sponsoru, konjunktūras un katra iekšējā ekonomiskā blokāde nosaka pakļāvību lielā mākslinieku daļā. Mākslinieks ir reducējies kā darba devējs un darba ņēmējs, līdz ar to zaudējis filozofa, ģēnija un domas virzītāja lomu.

​

„Mākslas dienas” ir kā aicinājums un kliedziens, tās ir mākslinieka daiļrades „portāla” atvēršanas iespējas bez kontroles un citiem nosacījumiem. Te viņš var būt brīvs un anarhistisks. Tā ir iespēja parādīt pigu pašreizējā mākslas standarta uzturētājiem!
Tā ir iespēja sabiedrībai vēlēt aizdomāties par mākslas būtību!

​​

Igors Dobičins

Latvijas Mākslinieku savienības prezidents

​